The performance begins with a simple request: may I hold your hand? The artist approaches visitors individually, walks briefly with them, and invites them to form a circle. A long sheet of paper is wrapped around the group and held in place by their hands and bodies.
From inside the circle, the artist writes words that remain temporarily invisible. The participants may continue holding the paper, move, release it, or leave. Their choices alter both the surface and the legibility of the text.
The work explores touch as a form of language and public intimacy as something that can be tender, vulnerable, and politically charged. The sentence becomes visible only through collective presence: it needs bodies to be written, held, disrupted, and finally read.
I CAN ONLY WRITE THIS WHILE YOU ARE STILL HERE
Performance sākas ar vienkāršu jautājumu: vai tu vēlētos ar mani sadoties rokās? Mākslinieks pa vienam uzrunā skatītājus un uz īsu brīdi aicina viņus dalīt nelielu tuvības žestu — kopā noiet dažus soļus, pirms pievienoties pārējiem aplī. Ap izveidoto grupu tiek apvīta gara papīra loksne, ko savā vietā notur dalībnieku rokas un ķermeņi.
No apļa iekšpuses mākslinieks raksta uz papīra, taču vārdi sākumā paliek apslēpti. Dalībnieki var turpināt noturēt papīru, mainīt savu pozīciju, to atlaist vai aiziet. Katra kustība un katra izvēle atstāj pēdas — papīra virsmā un tajā, cik pilnīgs un salasāms beigās kļūs uzrakstītais teikums.
Darbs pievēršas pieskārienam kā valodai un tuvībai publiskā telpā — trauslai, personiskai un reizē politiski uzlādētai. Teksts šeit nepastāv neatkarīgi no ķermeņiem: tas rodas no klātbūtnes, tiek noturēts, pārtraukts, mainīts un tikai beigās kļūst pilnībā ieraugāms.
Tulkojums no angliski rakstītā teksta: ES VARU RAKSTĪT TIKAI TIKMĒR, KAMĒR TU VĒL ESI ŠEIT
