How to Become an Alpha Male in Uncertain Times was a participatory olfactory performance staged as a half-hour self-improvement course. Borrowing the language of motivational coaching, “bro culture” and alpha-male ideology, the work invited participants to collectively produce courage through a simple domestic action: cutting and frying onions.
Participants were asked to choose from four types of onions and decide how to cut them. When asking for instructions, they were reminded that in life one must make one’s own decisions. The onions were then fried, gradually filling the space with a strong, ordinary, inescapable smell. Some onions made participants tear up, quietly disturbing the familiar idea that “men do not cry.” At the end, the cooked onions were shared and eaten together.
Through humour, scent and participation, the performance treated masculinity not as a stable identity, but as something rehearsed, consumed and socially produced. Echoing Judith Butler’s understanding of gender as performative, the work turned the “alpha male” into a recipe — fragile, absurd, tear-inducing and edible.
Kā kļūt par īstu alfa vīrieti nenoteiktības laikmetā bija līdzdalīga smaržas performance, veidota kā pusstundu garš pašizaugsmes kurss. Aizgūstot motivācijas koučinga, “bro culture” un alfa vīrieša ideoloģijas valodu, darbs aicināja dalībniekus kopīgi radīt drosmi caur vienkāršu sadzīvisku darbību — sīpolu griešanu un cepšanu.
Dalībnieki tika aicināti izvēlēties vienu no četriem sīpolu veidiem un pašiem izlemt, kā to griezt. Ja kāds jautāja pēc norādēm, viņam tika atgādināts, ka dzīvē lēmumi ir jāpieņem pašam. Pēc tam sīpoli tika cepti, telpu pakāpeniski piepildot ar spēcīgu, ikdienišķu un neizbēgamu aromātu. Daži sīpoli lika dalībniekiem nobirdināt pa asarai, klusi izjaucot pazīstamo priekšstatu, ka “vīrieši neraud”. Noslēgumā ceptie sīpoli tika kopīgi apēsti.
Caur humoru, smaržu un līdzdalību performance aplūkoja maskulinitāti nevis kā stabilu identitāti, bet kā kaut ko iestudētu, patērētu un sociāli radītu. Atsaucoties uz Džūditas Batleres izpratni par dzimti kā performatīvu konstrukciju, darbs pārvērta “Alfu” receptē — trauslā, absurdā, asaras izraisošā un apēdamā.
Darbs veidots "Smaržu mākslas festivālam" radošajā rūpnīcā Veldze, 2026
